Otrdien, 23. septembrī, aizvadījām lauka dienu “Iepazīsti zaļās infrastruktūras elementus!”, kas norisinājās Jaunlutriņu pagastā, Saldus novadā. Lauka dienas mērķis bija izzināt vairākus projektā LIFE GoodWater IP tapušus videi draudzīgas meliorācijas elementus – mākslīgo mitrāju, koka šķeldas bioreaktorus, sedimentācijas baseinu un videi draudzīgu ūdens ņemšanas vietu. Lauka dienu organizēja biedrība “Zemnieku saeima”.
Lauka diena iesākās zemnieku saimniecībā “Ķiveļi”. Šī saimniecība vairāk nekā 30 gadus nodarbojas ar sēklu audzēšanu un graudkopību, pēdējos astoņus gadus saimniekojot ar tiešās sējas metodi. Tā ir videi un ūdeņiem draudzīga lauksaimniecības prakse, kurā lauki netiek uzarti, veicinot augsnes veselību, mazinot barības vielu noplūdi no lauka un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Sveicot sanākušos “Ķiveļu” telpās, saimniecības īpašnieks Jānis Kleins atzinīgi vērtēja ilggadīgu sadarbību ar “Zemnieku saeimu”, testējot videi draudzīgas saimniekošanas prakses un risinājumus.
Lauka dienu “Ķiveļu” telpās aizsāka “Zemnieku saeimas” lauksaimniecības ekspertes, agronomes Ivetas Grudovskas stāstījums par aktivitātēm, kas projektā LIFE GoodWater IP veltītas, lai mazinātu izkliedēto piesārņojumu no lauksaimniecības zemēm. I. Grudovskas klāstīto papildināja LIFE GoodWater IP vadītājs Jānis Šīre (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), paverot plašāku skatu uz projektu un arī citām tā aktivitātēm. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors, LIFE GoodWater IP eksperts Ainis Lagzdiņš, piedāvāja izvērstu informāciju par lauka dienas apskates objektiem Ēdas sateces baseinā. Noslēdzot prezentāciju, A. Lagzdiņš atgādināja, ka veiksmīgas saimniekošanas pamatā ir kvalitatīva meliorācijas sistēma. Videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūve saimniecības zemēs ir lieliska iespēja vispirms “sakārtot” meliorācijas pamatus un papildus tam samazināt arī augu barības vielu daudzumu notecē no lauksaimniecības zemēm. Tāpat A. Lagzdiņš piemetināja, ka videi draudzīgu meliorācijas elementu izbūves gaitā lauksaimniekam netiek “atņemta” produktīva lauksaimniecības zeme. Gan sedimentācijas baseinus, gan mākslīgos mitrājus vislabāk ierīkot tieši zemās vietās, kur dabiski uzkrājas ūdens. A. Lagzdiņa prezentācija pieejama ŠEIT. Zemkopības ministrijas kolēģi pateicās ikvienam zemes īpašniekam, kuri deva zaļo gaismu videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūvei savās teritorijās, savukārt, prezentācijas sadaļu noslēdza Lauku atbalsta dienesta pārstāve, kas informēja sanākušos par valsts atbalstu mākslīgo mitrāju izbūvei. Atbalsta intensitāte ir 100% no pasākuma izmaksām – reta un laba iespēja saimniekiem finansēt mākslīgā mitrāja (gan virszemes, gan pazemes plūsmas) izbūvi. Pirmais solis, kas jāveic, lai šo ieceri īstenotu, – jāievāc ūdens paraugi vietā, kur plānots mākslīgo mitrāju izbūvēt.
Lauka dienas pirmais apskates objekts bija virszemes plūsmas mākslīgais mitrājs uz Grauzdupes. Mākslīgā mitrāja platība ir 0,5 hektāri, un tā izbūve pabeigta šogad. Par objektu stāstīja Edgars Griķītis, Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” eksperts. E. Griķītis atzīmēja – jo tuvāk piesārņojuma avotam (piemēram, novadgrāvim ar augstu augu barības vielu koncentrāciju) tiek izbūvēts mākslīgais mitrājs, jo efektīvāki ir sagaidāmie rezultāti. Jo tālāk no piesārņojuma avota tiek būvēts mitrājs, jo lielāks mitrāja spoguļlaukums nepieciešams efektīva ūdens pašattīrīšanās procesu nodrošināšanai. Mākslīgā mitrāja izbūve bieži vien ir kompromiss, kurā zemes īpašnieku un lauksaimnieku intereses satiekas ar dabas un meliorācijas ekspertu viedokli.
Netālu no mākslīgā mitrāja izveidoti arī divi koka šķeldas bioreaktori. Šādi videi draudzīgas meliorācijas elementi Latvijā izbūvēti pirmo reizi. Ar bioreaktoru darbības principiem sanākušos iepazīstināja A. Lagzdiņš. Koka šķeldas bioreaktors darbojas kā filtrs – meliorācijas drenu ūdeņi tiek vadīti caur pazemē izvietotu koka šķeldas slāni, kur anaerobā vidē noris dabiski denitrifikācijas procesi: baktērijas ūdenī izšķīdušos nitrātus pārstrādā nekaitīgā slāpekļa gāzē. Ūdens plūsma un līmenis tiek regulēti divās kontrolakās.
Nākamais apskates objekts bija uz meliorācijas novadgrāvja izveidots sedimentācijas baseins. Sedimentācijas baseina mērķis ir, sabremzējot ūdens plūsmas ātrumu, ļaut izgulsnēties ūdens nestajām cietajām daļiņām jeb sedimentiem. Prezentējot šo objektu, I. Grudovska uzsvēra meliorācijas sistēmu kopšanas (piemēram, pļaušanas, krūmu un atvašu izzāģēšanas) nozīmi.
Kā pēdējais lauka dienas pieturpunkts bija labās prakses piemērs – videi draudzīga ūdens ņemšanas vieta upes krastā. Lauksaimniekiem itin bieži nepieciešams ūdens dažādām vajadzībāmpiemēram, augu aizsardzības līdzekļu izkliedēšanai. Demonstrētajai akai ir vairākas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, aka izvietota blakus upei, līdz ar to upē nav nekādu hidromorfoloģisku pārveidojumu. LIFE GoodWater IP vadītājs J. Šīre kā negatīvu piemēru minēja vairākas vietas Auces upē, kur ūdens ņemšanas vajadzībām upe ir aizsprostota un uzpludināta. Otrkārt, caurulē, kas nodrošina ūdens ieplūdi akā, iebūvēts pretvārsts, nodrošinot ūdens plūsmu tikai vienā virzienā – uz aku. Līdz ar to akas ūdens līmenis ir vienāds ar pēdējā laika augstāko ūdens līmeni upē. Tāpat, ja akā nejauši nonāk kāds piesārņojums, tas nenokļūst upē.
