2025. gada 8.–9. oktobrī Latvijā norisinājās starptautiska konference “Waterside – A Space for Water, Land and People Interactions: Practices and Challenges in River Basin Management”, ko organizēja LIFE GoodWater IP projekts sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem. Konferences mērķis bija veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu par efektīviem ūdensobjektu un to piekrastes teritoriju apsaimniekošanas risinājumiem, īpaši uzsverot ūdeņu, sauszemes ekosistēmu un cilvēka darbības savstarpējo mijiedarbību. 

Konferences otrās dienas materiāli (prezentācijas u.c.) pieejami ŠEIT.

Kā vēstīts, pirmajā dienā dalībnieki devās izbraukuma vizītē uz Tukuma novadu, lai aplūkotu LIFE GoodWater IP projekta demonstrāciju objektu – virszemes plūsmas mākslīgo mitrāju –  un citiem aplūkotu arī citus  ūdensmalu apsaimniekošanas piemērus. Vizītes laikā tika apmeklētas vairākas vietas pie Slocenes upes, kā arī Kaņiera ezers Dalībniekiem bija iespēja gūt priekšstatu par ilgtspējīgiem plānošanas risinājumiem un sadarbības modeļiem starp vides nozares, pašvaldību un sabiedrības pārstāvjiem. Plašāk par 8. oktobrī pieredzēto iespējams lasīt ŠEIT.

Konferences otrajā dienā piedalījās 68 dalībnieki, veicinot pieredzes pārnesi starp dažādiem lokāla un starpautiska mēroga projektiem: LIFE is Salaca, LatViaNature, LIFE SIP WetEST, LIFE SIP Vanduo, ENGAGE, CREATE, IMPETUS, LIFE Pilica un citiem. Konferences plenārsesiju atklāja Kristīna Veidemane no Baltijas Vides Foruma, uzsverot integrētu pieeju ūdensobjektu pārvaldībā un nepieciešamību stiprināt sadarbību starp nozarēm un kopienām. Ievadam sekoja Jāņa Šīres (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs), LIFE GoodWater IP projekta vadītāja, izklāsts par LIFE GoodWater IP mērķiem, sasniegumiem un ilgtermiņa nozīmi ūdens kvalitātes uzlabošanā Latvijā. Pēc tam, piedāvājot starptautisku kontekstu, ar ziņojumu “Water: Connecting Land, Ecosystems and People” (“Ūdeņi – vienojot zemi, dzīvotnes un cilvēkus”) uzstājās Migels Viloslada (Miguel Villoslada) no Austrumsomijas universitātes (University of Eastern Finland). Savā prezentācijā M. Viloslada uzsvēra ūdens ekosistēmu daudzfunkcionalitāti un to nozīmi cilvēka labklājības un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. 

Plenārsesiju noslēdza domu apmaiņa paneļdiskusijas formā. Diskusijā Jānim Šīrem un Migelam Vilosladam pievienojās arī Mari Sepa (Mari Sepp) no Igaunijas Klimata ministrijas – Eiropas Komisijas LIFE programmas stratēģiskā integrētā projekta LIFE SIP WetEST vadītāja –, kā arī Ieva Vītola, LIFE GoodWater IP komunikācijas vadītāja. Diskusiju vadīja K. Veidemane. Sarunas gaitā dalībnieki dalījās ar idejām, kā veicināt ilgtspējīgu ūdensobjektu apsaimniekošanu.

Pēc plenārsesijas darbs tika organizēts sešās tematiskajās sesijās, kas ļāva konferences dalībniekiem pasākuma saturu pielāgot savām interesēm. 

Sesijas “Meža – ūdens ekosistēmu mijiedarbība” moderatore bija Arta Bārdule no Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”. Šajā sesijā tika sniegti 3 ziņojumi:

1. “Bāgātinot upju piekrastes zonas: meža apsaimniekošana un infrastuktūras izveide” (Enhancing Riparian Zones through Forest Management and Infrastructure) – Toms Štāls, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, projekts LIFE GoodWater IP
2. “Videi draudzīga meža zemju meliorācijas sistēmu uztuerēšana” (Environmentally Friendly Maintenance of Forest Land Drainage Systems), Jirgens Sarjas, Tartu Universitāte (Jürgen Sarjas, University of Tartu), projekts LIFE SIP WetEST
3. “Mežu apsaimniekošana upju krastos: projekta LIFE is Salaca piemērs” (Riparian Forest Management: LIFE is Salaca Project Experience), Mārcis Saklaurs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

Par ūdeņu un lauksaimniecības zemju mijiedarbību izrādītā interese bija īpaši liela, tādēļ tematam “Lauksaimniecības zemju – ūdens ekosistēmu mijiedarbība” tika veltītas divas sesijas. Pirmo no tām moderēja Ingrīda Brēmane no Baltijas Vides Foruma. Šajā sesijā sniegtie ziņojumi: 

1. “Ūdens un barības vielu apsaimniekošanas prakse upēs, kuru krastos ir lauksaimniecības zemes” (Practices for Water and Nutrient Management in Riparian Zones of Agricultural Streams in Latvia) – Ainis Lagzdiņš, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte.
2. “Modelēšanas pilnveide labākai upju pārvaldībai: SGGW pieredze” (Advancing Modelling for Better River Governance: Insights from SGGW) – Svajūnas Plunge, Varšavas dzīvības zinātņu universitāte (Svajunas Plunge, Warsaw University of Life Sciences), projekts LIFE SIP VANDUO.
3. “Avoti kā saikne starp virszemes un pazemes ūdeņiem: zinātne, pārvaldība un sabiedrības iesaiste jeb ko avoti vēsta par mūsu ūdeņu un zemes apsaimniekošanu” – Inga Retiķe, Latvijas Universitāte, projekts RIWET

Gan lauksaimniecība, gan mežsaimniecība ir tautsaimniecības nozares, kas atstāj būtisku ietekmi uz ūdensobjektiem un to ekoloģisko kvalitāti. Taču ar ūdensmalām mijiedarbojas ikviens, kas dzīvo vai atpūšas to tuvumā. Sesijā  “Ūdensmalu – cilvēka mijiedarība” tika analizēta cilvēku aktivitāšu un ūdens ekosistēmu līdzsvara nodrošināšana, uzsverot kultūras ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanu un dabas atjaunošanas nozīmi. Sesijas moderatore – Agnese Reķe no Baltijas Vides Foruma. Ziņojumi:

1. “Visaptveroša pieeja saldūdens kultūras ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai Latvijā” (Comprehensive Framework for Assessment of Freshwater Cultural Ecosystem Services in Latvia) – Anda Ruskule, Baltijas vides forums – Latvija (kopā ar A. Zariņu, A. Reķi un M. Fonteinu-Kazeku), projekts LIFE GoodWater.
2. “Sila ezera ekoloģiskās kvalitātes uzlabošana, pļaujot niedrājus” (Improving the Ecological Quality of Lake Sila by Mowing Common Reeds) – Kristīna Skriba, Augšdaugavas novada pašvaldība (Kristīna Skriba, Augšdaugava Municipality), projekts LIFE GoodWater IP.
3. “Seklo līču un ezeru atjaunošana. Biomānipulācijas eksperimenta piemērs Harku ezerā” (Restoration of Shallow Bays and Lakes, Focusing on the Biomanipulation Experiment at Lake Harku) – Pauls Teesalu, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (kopā ar A. Rei, Igaunijas Vides pārvalde), projekts LIFE SIP WetEST.

Pēc pusdienām konferences dalībnieki turpināja darbu vēl trīs tematiskajās sesijās. Sesijas “Lauksaimniecības zemju – ūdens ekosistēmu mijiedarbība” otro cēlienu moderēja Ainis Lagzdiņš no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība pēc inovācijām un sabiedrības iesaistes lauksaimniecības noteces samazināšanā, kā arī pesticīdu ietekmes izvērtēšanas nozīme. Sniegtie ziņojumi:

1. “Vairāk nekā aizsargjoslas: sociālekonomisks ieskats ENGAGE projekta pieredzē barības vielu pārvaldībā upēs un to krasta zonā” (Beyond Buffer Zones: Socio-Economic Insights from the ENGAGE Project for Improved River(side) Nutrient Management) – Annija Danenberga, Baltic Studies Centre, projekts ENGAGE.
2. “Dabā balstīti risinājumiem eitrofikācijas mazināšanai Lielupes sateces baseinā un Rīgas līcī” (Latvian Case Study on Exploring Nature-Based Solutions for Addressing Eutrophication in the Lielupe River Basin and the Gulf of Riga) – Anda Ruskule, Latvijas Universitāte, projekts Water4All: CREATE.
3. “Līdzības pesticīdu kokteiļos, kas, izmantojot POCIS, konstatēti Daugavā un Rīgas līča piekrastes ūdeņos 2024. gada rudenī” (Similarity Between the Pesticide Cocktails Detected Using POCIS in the River Daugava and the Gulf of Riga Waterside in Autumn 2024) – Daiga Cepīte-Frišfelde, Latvijas Universitāte.

Klimata pārmaiņu kontekstā arvien nozīmīgākas kļūst palienes, kas kalpo ne tikai kā hidroloģiskās situācijas stabilizētāji, bet rada arī unikālus apstākļus plašai dabas daudzveidībai. Šajā zonā cilvēka un dabas interešu salāgošana ir īpaši izaicinoša. Sesijā ar nosaukumu “Palienes – cilvēku mijiedarbība” tika runāts par plūdu pārvaldību, riskiem un iespējām, kas saistītas ar bebru darbību, kā arī dažādām perspektīvām, kā uzlūkot cilvēka stipri ietekmētu ūdensobjektu. Sesiju moderēja Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, tajā tika sniegti trīs ziņojumi:

1. “Dažādas perspektīvas, aplūkojot Lubāna ezeru: kopienas, institūcijas un daba” (Lake Lubāns Through Different Lenses: Communities, Institutions, and Nature) – Karlīna Putniņa, Latvijas Dabas fonds (kopā ar L. Brizgu-Kalniņu), projekts LIFE GoodWater IP.
2. “Ekspertu viedokļi par bebriem mazo upju apsaimniekošanā: kā tiek uztverti izaicinājumi un iespējas” (Expert Perspectives on Beavers in Small River Management: How Challenges and Opportunities Are Perceived) – Anita Zariņa, Latvijas Universitāte (kopā ar A. Sveci, K. Lakševicu, M. Lūkinu un I. Vinogradovu).
3. “Sociālie pasākumi plūdu riska pārvaldības portfelī: Jelgavas pilsētas piemērs” (Social Measures in the Portfolio of the Flood Risk Management: Case Study of Jelgava City) – Ingrīda Brēmere, Baltijas Vides Forums, projekts IMPETUS.

Ja piecas minētās tematiskās sesijas vairāk koncentrējās uz cilvēka un ūdensmalu mijedarbību, tad tematiskajā sesijā “Krasts kā patvērums – aizsargājamo sugu dzīvotnes” izskanēja atziņas par ūdensmalu lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā. Šo tematisko sesiju moderēja K. Veidemane, tajā tika sniegti trīs ziņojumi: 

1. “Ekoloģiski jutīgas upju zivis – kur tās meklēt? Dabisku upju krastu nozīme.” (Ecologically Vulnerable Riverine Fish and Where to Find Them – FPV Experience of Importance of Natural Riverbanks) – Kaspars Abersons, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.
2. Bioloģiskās kvalitātes elementi LIFE GoodWater IP demonstrāciju ūdenstecēs:  sākotnējie monitoringa rezultāti” (Preliminary Monitoring Results of Biological Quality Elements in LIFE GoodWater IP Project Demo Streams) – Laura Grīnberga, Latvijas Universitāte (kopā ar A. Skuju, D. Ozoliņu un N. Uzticu), projekts LIFE GoodWater IP.
3. “Klimata pārmaiņu ietekme uz ekoloģiskā caurplūduma pieejamību un upju biotopu izplatību” (The Impact of Climate Change on the Availability of Ecological Flows and Distribution of Riverine Habitats) – Jolanta Jēkabsone, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Katras tematiskās sesijas laikā dalībnieki tika aicināti ziņotājiem uzdot jautājumus. Pēc ziņojumu sniegšanas dalībnieki izteica savas atziņas un pārdomas, atbildot uz sesijas moderatora jautājumu. Sniegtās atbildes tika saglabātas un tiks apkopotas.

Paralēli tematiskajām sesijām norisinājās arī plakātu sesija, kurā ar savu pieredzi dalījās kolēģi no projektiem gan Latvijā, gan Eiropā – pārstāvēti bija projekti LIFE is Salaca, LIFE-IP LatViaNature, LIFE Pilica, LIFE SIP Vanduo un citi.

Konferences noslēguma plenārsēdē tematisko sesiju moderatori sniedza apkopojumu par sesijā prezentēto un diskusiju gaitā rastajiem secinājumiem. Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību stiprināt zinātnes un politikas sadarbību, attīstīt dabā balstītus risinājumus un nodrošināt sabiedrības aktīvu iesaisti ūdens resursu pārvaldībā. 

Pasākums vēlreiz apliecināja, ka efektīva upju baseinu pārvaldība ir iespējama tikai apvienojot zinātnes atziņas, praktiķu pieredzi un kopienu degsmi! Par konerences organizēšanu pateicamies partneriem no Baltijas Vides Foruma!