No 2025. gada 23. līdz 27. jūnijam Darvinā, Austrālijā norisinājās Ekosistēmu pakalpojumu partnerības (ESP) 11. Pasaules konference, kuras devīze bija “No globāla uz lokāla mēroga ekosistēmu pakalpojumiem: Virzība uz dabā balstītiem risinājumiem”.
ESP Pasaules konferences tradicionāli piedāvā globālu tvērumu, pulcējot gan zinātniekus, gan citus interesentus, kuru darbs saistīts ar ekosistēmu pakalpojumu un dabā balstītu risinājumu izpētes un vērtēšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. ESP 11. Pasaules konference pulcēja vairāk nekā 250 ekosistēmu pakalpojumu sfēras speciālistus.
Ūdens pieejamības un kvalitātes jautājumi pasaulē kļūst arvien nozīmīgāki, un ūdens ekosistēmas, kā arī ar to apsaimniekošanu saistītās problēmas bija daudzu konferences ziņojumu redzeslokā. Vairāki runātāji uzsvēra tieši zaļās infrastruktūras – koku un citas veģetācijas – nozīmi ūdensteču atveseļošanā.
Arī Latvijas zinātnieku pieteiktā sesija “O7. Adaptīvi risinājumi meža un ūdens ekosistēmu pozitīvu sinerģiju veicināšanai” (Adaptive solutions to enhance positive synergies between forest and water ecosystems) bija veltīta tieši meža un ūdens mijiedarbībai un potenciālām iespējām šo mijiedarbību izmantot vides kvalitātes uzlabošanā. Sesiju klātienē vadīja LVMI “Silava” vadošās pētnieces Zane Lībiete un Arta Bārdule, un tās ietvaros tika sniegti arī divi ziņojumi par LIFE Goodwater IP tematiku – par dabā balstītu risinājumu izmantošanu ūdens kvalitātes aizsardzībai meža zemēs un par ūdens kvalitātes parametru īstermiņa izmaiņām LIFE Goodwater IP demonstrācijas objektos pēc zaļās un zilās infrastruktūras ierīkošanas.
Ziņojumā “Hemiboreālo upmalu mežu apsaimniekošana labai ūdens kvalitātes sasniegšanai: Latvijas gadījums (Management of riparian hemiboreal forests towards good water quality status: the case of Latvia)” tika uzsvērtas galvenās virszemes ūdens kvalitātes problēmas Baltijas jūras reģionā un aplūkoti Latvijā līdz šim izmantotie ūdens kvalitātes aizsardzības pasākumi meža zemēs – sedimentācijas dīķi, virszemes filtrācijas lauks, maksimālās plūsmas kontroles struktūras, ar uzsvaru tieši uz LIFE Goodwater IP izmantotajiem risinājumiem.
Ziņojumā “Zaļās un zilās infrastruktūras ierīkošanas īstermiņa ietekme uz ūdens kvalitāti upmalu mežos Latvijā (Short-term effects on water quality of green and blue infrastructure establishment in riparian forest in Latvia)” tika apkopoti pirmie rezultāti par ūdens kvalitātes ķīmisko parametru izmaiņām pēc Aģes baseinā veiktās piekrastes meža kokaudzes struktūras uzlabošanas, kā arī pēc sedimentācijas dīķu un maksimālās plūsmas kontroles struktūras ierīkošanas meža meliorācijas sistēmā. Pirmie rezultāti liecina par nelielu un īslaicīgu slāpekļa un fosfora savienojumu un suspendēto daļiņu koncentrācijas paaugstināšanos upes krastā veiktās mežizstrādes ietekmē, kā arī par nedaudz zemākām ūdens kvalitāti ietekmējošo rādītāju koncentrācijām meliorācijas sistēmās lejtecē no ierīkotajām struktūrām. Sagaidāms, ka struktūru efektivitāte būs augstāka, palielinoties barības vielu un suspendēto daļiņu slodzei (piemēram, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas vai baseina augštecē notiekošas mežizstrādes dēļ).
Diskusijas ietvaros tika atzinīgi novērtēti pasākumi ūdens kvalitātes uzlabošanai, kas īstenoti LIFE Goodwater IP projekta ietvaros. Kopumā sesija sniedza interesantu ieskatu meža-ūdens savstarpējo kopsakarību izpētē un dabā balstītu risinājumu pielietošanas piemēros Austrālijā, Zviedrijā un Latvijā.
Pēc darba sesijām ekosistēmu pakalpojumi – it īpaši rekreācijas – jābauda uz savas ādas. Lūk, pāris kadri ar skaistām, latvieša acij nepierastām dabas ainavām no Dārvinas!
